Tūrista aptieciņa. Dodoties atvaļinājumā vai komandējumā, noteikti pārliecinieties, ka Jūsu ceļojuma aptieciņā ir līdzekļi, kas palīdz pie šādām veselības problēmām:
- šūpošanas transportlīdzekļos (tai skaitā lidmašīnā)
- problēmas ar gremošanu, saindēšanās gadījumi, kas ir iespējams pie klimata maiņas, ēdiena un ūdens. Īpaši rekomendējams līdzi paņemt aktīvo ogli – kuņģu traucējumu profilakses līdzekli.
- griezumi, sīkas brūces. Ieteicams būtu ņemt līdzi jodu vai briljantzaļo, vati, saiti, plāksteri, kā arī smēres, kas palīdz brūču sadzīšanai.
- saaukstēšanās, kas bieži piemeklē tūristus karstajās valstīs, kur gandrīz visās slēgtajās telpās strādā kondicionieri.
- saules apdegumi
- alerģijas
- galvas sāpes
Tāpat neaizmirstiet ielikt čemodānā ikdienā lietojamos preparātus: vitamīnus un zāles kādām hroniskām saslimšanām, ja Jūs tās lietojat.
A HEPATĪTS
Slimība un izplatība – Lai gan A hepatīts reti ir fatāls bērniem un jauniem pieaugušiem cilvēkiem, lielākā daļa inficēto pieaugušo un daži vecāki bērni kļūst slimi un darba nespējīgi vairākas nedēļas un mēnešus. Fatālu gadījumu biežums sasniedz 2% starp tiem, kas vecāki par 40 gadiem, un var būt 4% tiem, kas sasnieguši 60 un vairāk gadus.
Risks ceļotājiem
A hepatīts ir biežākā ar vakcināciju novēršamā ceļotāju infekcija. Ceļotāji no attīstītām valstīm ir jutīgāki pret infekciju, un viņiem jāsaņem A hepatīta vakcīna pirms došanās uz valstīm ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku. Lai gan cilvēkiem, kas ceļo uz jaunattīstības valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts infekcijas risks, praktiski lielākā daļa saslimšanu notiek ceļotājiem, kas uzturas kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās. Cilvēki, kas dzimuši un auguši jaunattīstības valstīs, un tie, kas attīstītajās valstīs dzimuši pirms 1945. gada, bieži vien ir inficēti jau bērnībā un varētu būt imūni. Šādiem indivīdiem varētu būt izmaksu ziņā efektīva anti-HAV antivielu noteikšana, lai izvairītos no nevajadzīgas vakcinācijas.
Jāapsver vakcinācija visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku, un tiem, kam ir augsts slimības iegūšanas risks, stingri jāiesaka vakcinēties neatkarīgi no tā, kurp viņi ceļo.
Vakcīna
Ir pieejama droša un augsti efektīva inaktivēta (nonāvēta) A hepatīta vakcīna. Tā kā vakcīnas inducētās antivielas nav nosakāmas līdz 2 nedēļām pēc ievadīšanas. Ņemot vērā A hepatīta ilgo inkubācijas periodu, ceļotāji var tikt vakcinēti pat izbraukšanas dienā un būs pasargāti. Iesaka pēc 6-24 mēnešiem dot atkārtotas devas. Šis režīms nodrošina aizsardzību uz mūžu.
Kombinētas vakcīnas ievadi, kas aizsargā gan pret A, gan B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam iespējama saskare ar abiem mikroorganismiem.
B HEPATĪTS
Risks ceļotājiem – Lai gan tikai noteiktas ceļotāju kategorijas ir pakļautas skaidri zināmam riskam dēļ savām plānotajām aktivitātēm, jebkurš ceļotājs var ciest negadījumā vai medicīniskā situācija, kur vajadzīga operācija. Vakcīnas ievadīšana jāapsver virtuāli visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēju līdz augstu infekcijas risku. Ceļotāji, kas imunizēti (bērni vai pusaudži), ir aizsargāti. To var ievadīt zīdaiņiem pēc piedzimšanas. Īpašā riska grupā ir tie, kas saskaras ar potenciāli inficētām asinīm vai asiņu sastāvdaļām, vai kam ir neaizsargātas seksuālas attiecības. Galvenās riskantās aktivitātes ir veselības aprūpe (medicīna, stomatoloģija, laboratorija vai citas), kur ir tieša saskare ar cilvēku asinīm; tādu asiņu pārliešana, kas nav pārbaudītas uz HBV; un stomatoloģiska, medicīniska vai cita saskare ar nepietiekami sterilizētām adatām (piem., akupunktūra, pīrsings, tetovēšana vai injicējamu narkotiku lietošana).Bez tam mazāk attīstītās valstīs ādas bojājumi bērniem vai pieaugušajiem, kam ir impetigo, kašķis vai saskrāpēti insektu dzēlieni, var kalpot slimības transmisijā, ja ir tieša saskare ar vaļējām brūcēm.
Vakcīna
Ir pieejamas rekombinantā DNS tehnoloģijā (parasti raugā) gatavotas B hepatīta vakcīnas; tās ir drošas un efektīvas. Trīs vakcīnu devas veido pilnu sēriju; pirmās divas devas parasti dod ar viena mēneša intervālu, bet trešo devu 1-12 mēnešus vēlāk. Imunizācija sniedz aizsardzību uz mūžu. Pateicoties prolongētam B hepatīta inkubācijas periodam, zināmu aizsardzību sasniegs lielākā daļa ceļotāju pēc otrās ievadītās devas pirms ceļojuma, pieņemot, ka beigu devu ievadīs pēc atgriešanās.
Ja ceļojums ir ilgs, priekšroka dodama ātrās vakcinācijas režīmam (skat. tālāk). Prevakcinācijas skrīnings, lai noteiktu imūnstatusu parasti nav izmaksu efektīvs cilvēkiem no attīstītām valstīm, bet var būt noderīgs tiem no jaunattīstības valstīm, kas ir augsta iespējamība bērnībā būt pārcietušiem asimptomātisku infekciju.
- Ievadīšanas standarta režīms ir trīs devas, ko dod šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6-12 mēneši.
- Ātrais ievadīšanas režīms monovalentai B hepatīta vakcīnai varētu būt šāds: 0 diena; 1 mēnesis, 2 mēneši.
- Dažās Eiropas Savienības valstīs ir reģistrēts cits ātrais režīms, kurā devas dod šādi: 0 diena; 7. diena; 21. diena.
- Ja tomēr izmanto kādu no diviem ātrajiem režīmiem, iesaka pēc 6-12 mēnešiem ievadīt papildu devu.
- Vakcīnu kombināciju, kas pasargā gan pret A, gan pret B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam varētu būt saskare ar abiem mikroorganismiem.
- Inaktivētu vakcīnu ievada šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6 mēneši.
DZELTENAIS DRUDZIS
Dzeltenais drudzis ir smaga, akūta vīrusa(flavivīrusu dzimtas arbovīruss) izraisīta infekcijas slimība, ar kuru iespējams inficēties moskīta koduma rezultātā. Moskīts ir dzeltenā drudža vīrusa pārnēsātājs. Moskīti inficē gan pērtiķus, gan cilvēkus.
Slimības apraksts
Saslimšanai raksturīgas divas fāzes. Sākumā parādās drudzis, muskuļu sāpes, galvassāpes, drebuļi, apetītes zudums, slikta dūša un/vai vemšana, bieži palēnināta sirdsdarbība. Aptuveni 15% slimnieku pēc dažām dienām iestājas slimības otrā fāze ar atkārtotu temperatūru, drudzi, dzelti, sāpēm vēderā, vemšanu un asiņošanu, nieru mazspēju. 50% gadījumu slimība beidzas letāli. Jāatzīmē, ka saslimušo mirstība ir augsta un parasti bīstamajos rajonos nav pieejama nepieciešamā ārstēšana.
Kā izvairīties no saslimšanas ar dzelteno drudzi?
No dzeltenā drudža iespējams izsargāties vakcinējoties. Profilakses pasākumi – izvairīties no moskītu kodumiem.
Vakcinācija pret dzelteno drudzi tiek veikta divu atšķirīgu iemeslu dēļ:
- Lai aizsargātu ceļotājus, kas var nonākt saskarē ar dzeltenā drudža vīrusu. Šajos gadījumos vakcinācija ir ieteicama, bet nav obligāta. Tā kā nevakcinētām personām dzeltenais drudzis bieži ir letāls, vakcinācija tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kas plāno apmeklēt reģionus, kuros ir risks inficēties ar dzelteno drudzi.
- Lai aizsargātu valstis no dzeltenā drudža vīrusa ievešanas. Šī ir obligāta vakcinācija, kas ir prasība, kas jāizpilda iebraukšanai šajās valstīs.
Apmeklējot dzeltenā drudža riska reģionus, ceļotājiem var pieprasīt uzrādīt sertifikātu par vakcināciju pret dzelteno drudzi. Atsevišķās valstīs bez šāda dzeltenā drudža sertifikāta ceļotāji netiek ielaisti. Dažās valstīs sertifikātu pieprasa pat tikai šķērsojot valsti. Valstis, kas pieprasa vakcinācijas sertifikātu, ir valstis, kurās slimība nav sastopama, bet kurās ir sastopami moskīti vai primāti, kas var pārnēsāt dzeltenā drudža infekciju. Attiecīgi vīrusa ievešana, ko veic inficēts ceļotājs, var izraisīt vīrusa ieviešanos un vairošanos vietējo moskītu un primātu organismos, radot inficēšanās risku cilvēku populācijai. Starptautiskais sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi ir derīgs no 10. dienas pēc vakcinācijas un tā derīguma termiņš ir 10 gadi.
Fakts, ka kādā valstī nav obligātas prasības pēc vakcinācijas sertifikāta, nenozīmē, ka tajā nepastāv dzeltenā drudža infekcijas risks. Informāciju par valstīm, kas prasa iebraukšanai apliecinājumu par dzeltenā drudža vakcināciju, skatīt valstu sarakstā. Dabā esošo dzeltenā drudža vīrusa vietu skaits ievērojami pārsniedz oficiāli minēto.
Vakcīna
Dzeltenajam drudzim nav specifiskas ārstēšanas, bet jau 60 gadus ir pieejama vakcīna. Dzeltenā drudža vakcīna ir ļoti efektīva (sasniedz 95-100%), bet pati slimība nevakcinētiem cilvēkiem var būt letāla. Vakcināciju iesaka visiem ceļotājiem, kuri dodas uz valstīm vai reģioniem, kuros ir dzeltenā drudža infekcijas risks. Imunitāte rodas pēc 10 dienām pēc vakcinācijas un saglabājas 10 gadus. Vakcinācija ceļotāju aizsardzībai nav obligāta prasība, bet ļoti ieteicama.
MALĀRIJA
Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama slimība. Šobrīd tā ir endēmiska vairāk kā 100 valstīs, kuras apmeklē vairāk kā 125 miljoni tūristu gadā.
Malārija ir akūta febrila slimība, kuras inkubācijas periods ilgst 7 un vairāk dienas. Līdz ar to febrila saslimšana, kas attīstās straujāk nekā nedēļu pēc pirmā iespējamā kontakta ar ierosinātāju, nav malārija.
Malārijas endēmiskos rajonos sezonas laikā inficēšanās riskam ir pakļauti visi neimūnie ceļotāji, kas nonāk kontaktā ar infekcijas ierosinātāju laika posmā starp krēslu un rītausmu. Liels skaits saslimšanas gadījumu ceļotāju vidū skaidrojams ar to, ka ceļotāji neievēro pretmalārijas profilaktiskos pasākumus, lieto nepiemērotus medikamentus vai vispār neveic ķīmijprofilaksi un neizsargājas no malārijodu kodieniem.
Risks ceļotājiem
Ceļotājiem, kas dodas uz valstīm, kur malārijas izplatīšanās līmenis dažādos rajonos atšķiras, būtu jākonsultējas par malārijas risku zonās, kuras tie plāno apmeklēt. Ja pirms došanās ceļojumā nav pieejama specifiska informācija, ieteicams sagatavoties ceļojumam tā, it kā augstākais saslimšanas risks pastāvētu visā valsts vai reģiona teritorijā, kuru plānots apmeklēt. Tas īpaši attiecas uz kājāmgājējiem tūristiem, kas dodas uz attāliem rajoniem, kur medicīnas iestādes un medicīniskā aprūpe nav viegli pieejama. Augstam riskam ir pakļauti ceļotāji, kas pārnakšņo lauku rajonos.
Piesardzības pasākumi:
Ceļotājiem un to konsultantiem jāievēro četri piesardzības principi:
- Ņemiet vērā inficēšanās risku, inkubācijas periodu un galvenos simptomus.
- Izvairieties no malārijodu kodieniem, īpaši laika posmā starp krēslu un rītausmu.
- Lietojiet pretmalārijas līdzekļus (ķīmijprofilaksi), kad nepieciešams, lai novērstu inficēšanos un slimību.
- Ja nedēļu vai ilgāk pēc iebraukšanas valstī, kur pastāv inficēšanās risks, un 3 mēnešus pēc atgriešanās no riska zonas parādās drudzis, nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.